Man jau bērnībā patika lasīt horoskopus aprakstošus rakstus. Ne jau tos, kas avīzēs dienas prognozi, bet aprakstošo daļu - kāda ir tā vai cita zīme, kurā cilvēks ir piedzimis. Es šos aprakstus burtiski apriju. Es piedzimu Svaru zīmē. Tā ir mana Saules zīme, mana personība, to nosaka gada mēnesis, kurā piedzimu. Un manī ir daudz kas no Svaru zīmēm raksturīgās personības - ja var izvairīties no strīdiem un tā vietā iet uz kompromisu - es to daru. Es uzskatu, ka noteikumi ir jāievēro un es vienmēr esmu harmonijas meklējumos, gan sev, gan citiem. Tās ir pāris iezīmes, kā manī atrodamas no Svaru zīmes. Toties tagad, kad jau gadu mācos astroloģiju, zinu, ka mūsos ir pa bišku no visām zīmēm. Tikai dzīves situācijas un spilgti notikumi, kur tās var izpausties ir dažādas.
Pirmo reizi pie astrologa aizgāju, kad tuvojās divpadsmitās klases beigas. Biju dzirdējusi, ka astrologs var palīdzēt saprast, ko tālāk mācīties. Līdz tam brīdim īsti nebiju pat sapratusi, kas tā astroloģija īsti ir. Bija tikai tas priekšstats, ka katram ir sava horoskopa zīme. Virspusējas zināšanas. Un šis apmeklējums pilnībā izmainīja manu dzīvi. Ironiski, šis apmeklējums neietekmēja manu izvēli par studijām. Bet tas ietekmēja manu skatījumu uz sevi. Tajā laikā es biju tāds cilvēks, kas vienmēr domāja, ka tikai man vienmēr ir taisnība un visi pārējie kļūdās. Un kad astroloģe mani aprakstīja (un tas nebija glaimojošs apraksts), es pie sevis domāju, kā viņa svešs cilvēks, kas mani nekad nav saticis, tā drīkst man norādīt uz to kāda esmu. Jāatzīst, ka pirmā brīža iekšējās sajūtas bija aizvainojums. Bet pēc kāda laika, es sapratu, ka viņa par visu ir teikusi taisnību. Un tad es sāku aizdomāties par to, kā ir iespējams nepazīstot cilvēku, tik precīzi otru raksturot. Tad es noticēju tam, kāds astroloģijā slēpjas spēks. Starp citu, kad man vajag padomu un citādāku redzējumu uz situāciju, es vienmēr pie savas astroloģes atgriežos. Esmu viņai ļoti pateicīga, ka viņa bija viens no cilvēkiem, kas ietekmēja mani un ļāva nostāties uz ceļa "darbs ar sevi".
Apmēram pirms diviem gadiem mani vienlaicīgi piemeklēja divi sāpīgi dzīves notikumi - nomira mans patēvs un pēc pāris dienām es uzzināju, ka man būs jāzaudē darbs, ko ļoti mīlēju un kas ienesa manā dzīvē daudz prieka. Tas bija smags laiks. Man vajadzēja ļoti ilgu laiku, lai no tā atgūtos. Un tad protams bija tie lielie jautājumi - kādēļ tā notika tieši ar mani, kādēļ šie abi notikumi vienlaicīgi, kādēļ tieši tad, kad es patiesi un no sirds varēju sev teikt - es biju laimīga? Vai tad grāmatās neraksta par to, ka pozitīvā domāšana veicina pozitīvas lietas? Un tad dažu dzīves dienu laikā mana laimīgā dzīve sašķīst drumslās. Ko es izdarīju nepareizi????
Tā nu es nolēmu aplūkot savu astroloģisko dzimšanas karti. Izveidoju tādu internetā un sāku pētīt. Un sapratu, ka gribu saprast, ko vairāk. Jo itin visiem cilvēkiem astroloģiskā dzimšanas karte dod stiprās un vājās puses. Ideālas astroloģiskās kartes nav. Es gribu savas stiprās puses padarīt stiprākas un vājās tāpat. Jo tu vari dzīves laikā savu kartes efektus padarīt labākus, saprast likumsakarības. Un tā nu sākās mans ceļš, iepazīt zvaigznes....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Ko domā par manām pārdomām? Priecāšos arī par tavām pārdomām, secinājumiem komentāra izskatā...